|
Pretiedeguma krēms var jūs nogalināt
James R. Davis
Varbūt tas jums liekas pārāk liels pārspīlējums? Nē, tas tā
nav.
Vakar es un Elēna piedalījāmies trešajās Lime Run sacensībās,
kuras organizēja Lone Star Ladies. Mūsu darbs bija atrasties kādā
no stoppunktiem, un tas nozīmēja atrasties saulē visu cauru
dienu. Šī fakta dēļ mēs uzlikām pretiedeguma krēmu uz sejas,
kakla un rokām, lai pārāk nepieceptos.
Ceļš mājup bija apmēram 100 jūdzes garš. 12 jūdzes no tām
es nobraucu akls, ar ātrumu 70 jūdzes stundā.
Viss bija kārtībā, līdz vienā brīdī viss sagriezās kājām
gaisā. Manās abās acīs koda un asaras lija aumaļām tik stipri,
ka es tās aizvēru - mirkšķināšana nelīdzēja.- es neko nevarēju
redzēt.
Es palēnināju ātrumu un nospiedu runas pogu: Elein, mums jāapstājas
- kaut kas iekļuva manās acīs!
Paskaidrošu, ka biju uzvilcis pilno ķiveri, brilles un ķiveres
vāks bija aizvērts. Tas gan neko nenozīmēja - kā kaut kas varēja
nonākt manās acīs?
Eleina, par laimi, brauca ar savu kasti, nevis ar
motociklu. Laimīgā kārtā mēs bijām ielikuši arī pārnēsājamo
radio viņas mašīnā tajā dienā! Viņa piebremzēja un izbrīvēja
nedaudz brīva ceļa man priekšā. Tā es nobraucu vēl ceturtdaļjūdzes.
Ar vienu aci ciet, ar otru ātri (un sāpīgi) mirkšķinot visu
laiku, es tomēr spēju novadīt moci uz labējo joslu uz autobāņa,
tad brīnišķīgā kārtā mums priekšā bija nobraucienrampa,
kuru arī tad izmantojām.
Pametot autobāni, mēs atradām pirmo brīvo vietu, kur varētu
apstāties, un tas viss notika, kamēr es biju pusakls. Sataustīju
moča balstu un nostādīju braucamo, tad jau piesteidzās Eleina un
skrēja skatīties, kas tad īsti noticis.
Nepārliecināts par to vai es biju stabilā pozīcijā, es
turpināju turēties pie rokturiem un lūdzu, lai noņem manas
brilles.
Asaras tecēja lejup pa manu seju no abām acīm - nevis no sāpēm,
lai arī to bija pietiekami daudz, bet no tā, kas bija iekritis man
acīs. Eleina aizskrēja atpakaļ uz mašīnu un metās atpakaļ ar
ūdens pudeli un Kleenex salvetēm. Es izmazgāju acis ar ūdeni un
tad izslaucīju tās, cik nu varēju. Un pēkšņi atkal viss bija kārtībā.
Izrādījās, ka visam par iemeslu bija pretiedeguma krēms, kas
bija palicis uz mana deguna. Tas bija iztvaikojis karstumā, iekļuvis
aiz manām brillēm, kas cieši apņēma galvu ap acīm, un netika
no turienes ārā.
Ieteikums ir pagalam vienkāršs: ja tomēr lietojat pretiedeguma
krēmu, tad noslaukiet to nost no sejas pirms uzliekat ķiveri! (
Starp citu, ir iespējams iegādāties sporta pretiedeguma krēmu,
kas nekož acīs. )
Pretiedeguma krēms var jūs nogalināt. Un tie nav nekādi joki.
|
