 |
Motociklu vasara 2001
Jau pagājis laiks, un laiks sākt rakstīt par saviem vasaras
piedzīvojumiem.
 Nu
ko es varu teikt? Visa vasara man pagāja braucot ar motociklu. Sezonas
laikā paspēju nomainīt trīs motociklus, tādā veidā demonstrējot sev un
citiem savu straujo saslimšanu ar motokaiti. Sākumam ir jāpasaka, ka
Motociklisti (pārdomas par motociklistiem ir
šeit) ir gandrīz vai specifiska
nācija nācijā, tie ir cilvēki ar kaisli uz vēju, ātrumu un mazliet arī uz
vientulīgu saplūšanu ar dabu. Tie ir dažādu firmu vadītāji un menedžeri
tie ir vienkārši studenti, strādnieki, motomeistari, mākslinieki u.c.
Nevar atrast neko kas varētu viņus patiesi aprakstīt, jo TAS kas viņi ir,
ir jāizjūt pašiem. Vienu gan varu teikt, ka stereotipu par Baikeriem, un
Rokeriem ir daudz un reti kurš atbilst patiesībai. Lielāko tiesu
Motociklisti tiek asociēti ar bandītiskiem tipiņiem, kas nav sevišķi
saskaņā ar likumiem un valsti, bet tā nu tas nav. Starp motociklistiem
tāpat kā visā sabiedrībā ir arī negatīvi cilvēki, bet tas nenozīmē ka visi
mēs esam ļauni. Lielākai daļai no mums nesaskaņas ar valsti un tās
likumiem ir tikai pārsniegta ātruma vai neuzvilktas ķiveres izskatā.
Patiesībā man jāizsaka dziļa pateicība Ceļu Policijai (pārdomas par
"CPšnikiem" ir šeit), jo viņa ir
maksimāli toleranta un saprotoša pret motociklu tautu. Varu zvērēt pie
sava motocikla priekšējās bremzes (tas varētu būt briesmīgākais no
zvērestiem), ka mēs arī cenšamies lieki nepārkāpt noteikumus, un savā
vairākumā necienām tos, kas brauc dzērumā pie stūres. Tas būtu ievads, bet
tagad sākšu par to kas notikās vasaras laikā.
 2001
gada pavasaris man sākās ar Maijā organizēto Sezonas atklāšanu Biķernieku
sporta bāzē. Kur es pirmo reizi redzēju tik daudz motociklu vienkopus pats
savām acīm. Es ierados ar savu pirmo motociklu HONDA CB500, iebraucu
laukumā un tā kā nebiju kāda grupējuma loceklis, tad klusītēm klīdu pa
teritoriju skatoties uz dažādajiem motocikliem un to saimniekiem. Baikeru
salidojumi tas ir kaut kas neaprakstāms. Tas kas nekad tādos nav bijis
nesapratīs to gaisotni kas piepildīta motoru rēkoņas, varētu pat teikt
dārdoņas un benzīna izplūdes aromātu. Tajā brīdī mani pārņēma lepnums, ka
esmu šīs Baikeru saimes loceklis. Tādos brīžos neviļus roka pagriež gāzes
sviru, lai tu pats un citi dzirdētu tava divriteņu drauga balsi. Prom es
devos ātri, jo nepazinu pārāk daudz motociklistu. Bet pirmais iespaids
bija graujošs. Cilvēki (arī sievietes) jauni un veci, bija savākušies, lai
kopā svinētu vasaras un motosezonas sākšanos. Notika visādas atrakcijas un
izrādījās ka Baikeri nebūt nav tik drūmi un naidīgi ļautiņi kā es biju par
viņiem domājis. Daudzi labprāt ļāvās sarunām un visai viesmīlīgi cienāja
ar to, kas nu viņiem bija pa kabatai un klāt. Ja man nebūtu bail
piedzerties, tad laikam es ātri vien tiktu viesmīlīgi pieliets, un kā
dulla muša riņķotu pa biķernieku sporta bāzi.
 Pēc
kāda laika mans paziņa no baikeru aprindām mani uzaicināja uz krodziņu,
kas Tallinas ielā, un iepazīstināja ar turienes publiku. Patiesi jautri un
prātīgi ļautiņi, kas laipni pieņēma mani savā bariņā. Man uzreiz iepatikās
turienes atmosfēra, kas bija mierīga, un nepiespiesta. Svarīgi man šķita
tas ka baikeriem nav nozīmes, kas tu esi civilajā dzīvē. Tur pie viņiem
tu esi savējais, un neviens necenšas no tevis izsist kādu labumu tādēļ, ka
tu esi vienas vai otras vietas darbinieks, kas varētu izdarīt viņam ko
labu. Tā iesākās mana vasara, kas strauji paskrēja man garām kā vēja nesta
lapa. Paspēju jau jūnijā nomainīt motociklu un pārsēsties uz
jaudīgāku/nopietnāku verķi Suzuki SV650. Iepazinos ar daudziem cilvēkiem,
kopā atpūtos un sevišķi man patika krodziņā paņemt kādu Lāčplēša alu un
pamētāt šautriņas. Interesanti bija kā svešiniekam noraudzīties uz viņu
attieksmi pret citādi domājošajiem (kājām gājējiem, Automobīlistiem), kas
bija izcili labvēlīga. Neesmu vēl ne reizi redzējis ka veči krodziņā
kasītos ar kādu, laikam jau tāpēc ka vējš, un ātrums nodzen tev to
agresīvo noskaņojumu un tu kļūsti mierīgs, pat pēc pāris minūšu brauciena.
Man brauciens ar motociklu ir kā meditācija, jo tajā brīdī man nav prātā
nekas cits kā tikai braukšanas/baudīšanas process. Noskaidrojās ka es
parasti atpūtos kopā ar puišiem no Motociklistu kopas Demoni, kas galīgi
neatbilda savam draudīgajam nosaukumam. Daudz interesantu un jauku brīžu
pavadīju es kopā ar Dēmoniem. Tusiņi, un vienkārši atpūtas brīži bija man
kā skābeklis slāpstošam cilvēkam. Vēl viens nelāgs stereotips ir uzskats,
ka meitenes kas apgrozās šajās aprindās ir vieglas uzvedības. Ne vairāk kā
jebkurā krodziņā vai sabiedrībā, un iespējams ka šeit tās meitenes ir
daudz attīstītākas par savām vienaudzēm, jo zina ko vēlas un zina kā to
panākt. Pats es iepazinos ar superīgām meitenēm un jaukiem sievišķiem,
protams netiku cauri bez nelielām dēkām. Bet dēkām labā nozīmē, nevis
seksuāliem piedzīvojumiem. Bija arī nelieli nepatīkami piedzīvojumi, bet
laimīgā kārtā paliku dzīvs un vesels. Tādas lietas notikās ar mani.
Oktobra otrās nedēļas beigās notika sezonas slēgšanas pasākums (bildes
ir šeit), kura laikā 74
motocikli devās pa piemiņas vietām. Tas bija no vienas puses fantastisks
kopā būšanas/braukšanas pasākums, un no otras cieņas parādīšana
kritušajiem biedriem, kā arī atgādinājums mums visiem, ka neesam
nemirstīgi un nevajag riskēt. Šajā sezonā Nāves izkapts bija saudzējusi
mūsu rindas un tas ir iemesls kārtējo reizi kļūt nopietnākiem un
uzmanīgākiem. Šajā pasākumā es jau biju ar savu jauno motociklu SUZUKI GSX
1200. tā lūk es vienas vasaras laikā iepazinu daudz cilvēku, nomainīju
trīs Motociklus un iespējams ka paspēju mazliet iemīlēties.
Nobeigumā gribu teikt:
Meitenes un Puiši!
 Nevajag
par dzīvi spriest pēc redzētā zilajos ekrānos, nevajag dzīvot stereotipu
pasaulē. Motociklisti ir tādi paši cilvēki kā mēs visi, tikai ar vēju
matos, un dažu sirmumu matu ērkuļos. Viņi māk labi atpūsties. Māk dzīvi
nodzīvot kā brīvi mustangi, bez robežām un tuvu dabas mātes sirdij.
Ja arī cilvēks tika radīts rāpot, Ja arī cilvēks nevar lidot, Cilvēks
var dzīvot dzīvi brīvi kā vējš un traukties ar savu divriteņu draugu pretī
savam liktenim. Izdzīvojiet dzīvi tā it kā tā rīt aprausies un no sirds
iesaku iepazīstieties ar kādu duci Baikeru pirms tos apzīmogot ar kādu
savu viedokli.
Gribu izteikt pateicību firmām "AUTOFAVORĪTS"
,"A/S Balta" un
"MBlīzings", pateicoties kurām šī vasara man bija vēja pilna un asu izjūtu
caurausta.
Iesūtīja RED
|
|
